Digitālais klaidonis

Šodien rādījās murgi, atkal par to, ka gāju pa lielveikalu un atgaiņājos no cilvēkiem.
Bet, kā man tas bieži gadās, apzinātie sapņi.
Sapratu, ka sapnis, un domāju tāds: "es taču māku pamosties ar gribasspēku".
Pēc tam domāju: "bāc, te ir pārāk daudz cilvēku, vispirms kaut kā jātiek tur, kur viņu ir mazāk, un tad jau mosties".
Tālāk "nu viņi taču nav īsti, kāpēc tad gaidīt".
Pieliku pūles, it kā iznirstot virspusē no dzelmes, un pamodos.